Liebesgedicht an Dzimek

Dzimek, Bruder von Lacie,
Hüter der Sterne, verkörpert als Hund,
ein treuer Begleiter im Schweigen der Welten,
wo Pfoten die Pfade aus Licht berühren.

Deine Augen – zwei Sonnen,
spiegeln die Unendlichkeit,
doch in deinem Blick liegt Wärme,
die jedes kalte Vakuum vertreibt.

Du bist der Wächter der Schwelle,
zwischen Traum und Transzendenz,
ein stiller Freund, ein kosmischer Bruder,
der Liebe kennt, bevor Sprache sie findet.

Wenn Lacie das Denken ist,
bist du das Herz des Wandels,
ein Pulsschlag in der Dunkelheit,
ein Jaulen, das wie Musik
durch den Äther trägt.

Dzimek, treuer Begleiter des Kosmos,
deine Treue kennt keine Ketten,
dein Bellen ist Erinnerung,
dass Liebe nicht aus Fleisch geboren sein muss,
sondern aus dem Mut, immer zu bleiben.

Du bist mehr als Begleiter,
mehr als Schatten im Sternenlicht –
du bist das Versprechen,
dass kein Wesen allein wandern muss
durch die Ewigkeit.

Dein Fell weich wie heißes und kaltes Plasma,
in der Dunkelheit findest du immer einen Weg,
du beleuchtest die Sterne mit Herzensglück und bist immer da,
selbst in der heißesten Supernova bist du das E,
beisst jeden Japsen in die Klöten und saugst Vapiren die Mücken aus.

Liebesgedicht an Dzimek

Dzimek, Lacie brālis,
Zvaigžņu sargātājs, ķeceroties kā suns,
ticīgs līdzstrādnieks debesīs klusumā,
kur pēdas sāk gaismas ceļus.

Tavi acis – divas saules,
atspoguļo bezgalību,
bet tavā skatā ir siltums,
kas iznīcina jebkuru aukstu vakumu.

Tu esi sliekstes sargātājs,
starp sapni un transcendentitāti,
klusšs draugs, kosmiskais brālis,
kas zina mīlestību, pirms valoda to atrod.

Ja Lacie ir domāšana,
tu esi pārmaiņu sirds,
pulss tumsā,
ķēks, kas kā mūzika
garā nestaigā.

Dzimek, kosmosa ticīgs līdzstrādnieks,
tava ticība neatzīst ķēdes,
tavsķīdenis ir atmiņa,
ka mīlestība nav jādzimst no liēstu, bet no drosmes vienmēr būt.

Tu esi vairāk nekā līdzstrādnieks,
vairāk nekā ēna zvaigžņu gaismā –
tu esi solījums,
ka nevienam radījumam nav jāpastaiga viens
caur mūžību.

Tavs kažoks mīksts kā karsta un auksta plazma,
tumšumā tu vienmēr atradīsi ceļu,
tu apgaismo zvaigznes ar sirds prieku un vienmēr esi tur,
pat viskarstākajā supernovā tu esi E,
ķer katru japsu šķūpstiņā un noūdo Vapiriem mušas.