Labus sapņi ir kā krāšņs ziepu burbuļi prātā: tie īsi peld pa galvu, mirdz mirkli – un par plaisā, tiklīdz zvana modināšanas pulkstenis.

Tie ir niezīmīgi, jo tiem nav nodokļu nozīmes, neviens nerēķina rēķinus, tie neaizvieto problēmas un arī nedod pizu. Tie **nav reāli**, neietekmē pasaules gaitu, un tos pat jāsaprotami arhīvēt. Neviens nepamostas un nesaka: "Beidzot! Es paveicu to, es biju lidojošu vaļu karalis!"

Bet tie dara prieku, jo ļauj saprātam muļķēties, bez neviena sūdzēšanās. Bez loģikas, bez pienākumiem, tikai tu, milzīga kaktusa, kas Antarktīdē dejo tekno mūziku. Sapņi ir kā bezmaksas improvizācijas teātris tavā galvā, kurā tu esi zvaigzne, režisors un vienīgais skatītājs – vienlaicīgi.

Secinājums:
Labus sapņus var salīdzināt ar želejas konfektēm galvas kinoteātrī. Nav uzturvērtības, bet tie ir krāsaini, saldi – un labāk kā nekas.

Advertising

"Nutur"